Fuck you kolēģiem!
Tie, kas strādā, iespējams, mani sapratīs. Šodien jau kuro reizi savās darba dienas gaitās saskāros ar to, ka kolektīvā vienmēr ir kāds, kas kaut ko neizdara, vienmēr kāds, kas stopē lietas sava lēnuma, slinkuma vai slēptās ūdensgalvas faktora dēļ. Šodien bija labs gadījums ar kādu svarīgu ārzemju klientu, kura acīs izskatījos, ka pārstāvu tītaru uzņēmumu. A pasakiet kāpēc man jācieš? Nē, nē šis raksts nebūs par to kā čīkstu dēļ kāda sava kolēģa…bet gan vairāk par to, ka katrā uzņēmumā ir viens vai vairāki klupšanas akmeņi, kas grauj uzņēmuma slavu un šķel kolektīvu…
Kas tad ir pa lietu? Kā mēs zinām, lai veiksmīgi uzņēmums sāktu vispār darboties, nepieciešams izveidot struktūru. Tieši struktūra ir galvenā atslēga. Vēlāk vēl ieviešot kvalitātes vadības sistēmu, beigu beigās iegūstot KVS starptautisko sertifikātu. To visu varētu attiecināt un uzņēmumu esošo resursu sakārtošanu efektīvākam darbam un ātrākai izaugsme. Loģiski, jo lielāks uzņēmums, jo grūtāk kontrolējams a-z un ar laiku tas nocietinās ar birokrātijas pazīmēm pārvaldē utt. Runāt jau varētu daudz par šo, bet mazliet iedziļināsimies manā gadījumā:
Tātad, šodien smaidīga devos uz darbu, strādāju, neteikšu, ka esmu baigais uzņēmuma patriots, bet, ja esmu darbā, tad nereti sanāk, ka pievēršos darbam…Tātad, šodien man atnāca vien ārzemju klients, kam mans kolēģis bija pateicis, ka līgums un visi blakusprodukti tam būs gatavi, nauda un citas lietas ar uz šodienu. Uzreiz saku, kolēģis nebija šodien darbā…Protams, nekas nebija sagatavots, pat līdz pusceļam nekas nebija sagatavots. Varianti kā rīkoties man bija vairāki:
1. Notēlot uzņēmuma lojālu darbinieku, ārzemju partnera acīs nenomelnot savu darbinieku, nenogrūst vainu uz vainīgo kolēģi, īsāk runājot izstrēbt visu savārīto un maksimāli visu vērst par labu
2. Noplātīt rokas un pateikt, lai nāk citu dienu
3. Pateikt, ka neko nezinu, pie vainas mans biezpiengalva kolēģis, man po…par visu, uzsists sev un klientam asinis līdz paceltai balsij, kas zin, varbūt pat tiktu pasvaidīties ar priekšmetiem
4. Samuldēt kaut ko par tehniskām problēmām.
Kuru variantu ņemtu jūs? Es izvēlējos pirmo. Protams, ceturtajam ar nav ne vainas. Bet izspēlējot uz to, ka viņš bija turku tautības un man gaiši mati, kad viņš bija samērā mierīgs un spēja pat pasmaidīt un paflirtēt, es biju lojālais darbinieks, kas problēmu risināja slēpjot diskomforta sajūtu, kas radusies no kolēģa. Ak, jā, vēl labs fakts bija, ka mans ārzemju partneris izlido rīt un šī lieta nav atrisināma vienas dienas laikā. Izštukoju savā prātā nelielu alternatīvu viņam, ar ko viņš so so bija apmierināts (es viņa situācijā rīkotos radikālāk).Loģiski, ka viņam ir uber truper super labs iespaids par manu darbavietu pateicoties manam kolēģim, par mani, kas tik koķetēja un paliekuļoja līdz, lai tik neciestu no viņa iespējamā dusmu izvirda. Bezgala “jauka” sajūta. No vienas puses, tad kad viņš izgāja laukā, man vajadzēja uzlikt mīksto un aizmirst to lietu, bet nu iekšas vienkārši pavārījās.
Kāpēc vienmēr uzņēmumā ir kāds, kas neizdara neatliekamas lietas, kuru rezultātā cieš kolēģi, nemaz nerunājot par klientiem. Kā mums zināms antreklāma ir ar daudz spēcīgāku nozīmi, nekā reklāma. Mazos uzņēmumos, tādu nav vai kaut kāds viens āksts, kurš ilgi neturas…Bet lielajos viņu ir daudz. Protams, lielu lomu spēlē arī cilvēciskais faktors, es, piemēram, nekad neiešu pēc šādas situācijas pie priekšnieka un nesākšu rādīt ar pirkstu, kas pie kā vainīgs un, ka tādu vispār kā darbinieku vajag likvidēt (Kļūda? Iespējams…). Vēl jau arī tas, ka kolēģis kā cilvēks baigi labs, bet kā darba kolēģis vienkārši sū.a brālis. Varbūt, arī uz šo “izbrauc” viņi - sliņķi uzņēmumos, ka kolektīvs ir diezgan saliedēts un kā no cilvēka būtu grūti šķirties. Nezinu, bet man ļoti tracina, ka jāstrebj kāda savārītie mēsli. Nav jau tā, ka pati kaut ko neaizmirstu vai nepieļauju kļūdas, mēs visi tās pieļaujam utt. Bet kad tas ir regulāri, tas ir vienkārši psc…
Cik zinu, laikam Japānā bija darbavietās viena speciāla istaba, kur savstarpējā konfliktā nonākušie kolēģi izkaujas, izplūcas un kamēr nenonāk pie kompromisa vai kāds neizrubās, ātrāk neviens laukā nenāk. Labs variants.
Esošās situācijas risinājums man būs pavisam vienkāršs - pārrunas ar kolēģi, kad šis atvilkies uz darbu. Es pieļauju, ka bezjēdzīgi vien būs, bet kaut kas man jāpasaka ir. Man nav ne jausmas, kas notiek šādu kolēģu galvās. Pofigisms par pārējiem kolēģiem? vai arī - kāpēc man jādara, ja kāds cits to gan jau izdarīs? Tāpat šefam neviens neko neteiks, jo esmu labos draugos ar viņu? Risinājuma šādai situācijai, manuprāt, ir grūti atrast. Samierināties es ar netaisos, vienīgi pieciest līdz noteiktam mēram ar sakostiem zobiem…
2.Janvārī, 2008. gadā pulksten 20:19
He he.. Izveidojiet pasta kastīti, kurā varat anonīmi stučīt par kolēģiem..
2.Janvārī, 2008. gadā pulksten 20:33
Pidars bļenah konkrēts!
2.Janvārī, 2008. gadā pulksten 21:16
Normaals dzeks, darbs dziive nav primaarais.
2.Janvārī, 2008. gadā pulksten 21:24
Nu galvenais jau ka Tu - “visa baltā”!
2.Janvārī, 2008. gadā pulksten 21:28
citāts priekš tevis Artūr - “Nav jau tā, ka pati kaut ko neaizmirstu vai nepieļauju kļūdas, mēs visi tās pieļaujam utt.”
2.Janvārī, 2008. gadā pulksten 21:28
Bļāviens!!! es lasu un brīnos, ka kam var iet tāpat kā man!!!! Traka diena, varbūt man tā uztvere tāda pēcsvētku vai kā…bet faksts ir tāds, ka dabūju izstrēbt kolēģa kļūdu… Man jau nav grūti. Bet vistrakākais ir tas, ka šodien sapratu, ka arī pati neesmu ideāla….kāda vilšanās.
2.Janvārī, 2008. gadā pulksten 21:39
Melnā Mamba, nu ja jau tur tiešām ir tāds citāts, tad sorry! Viss ok!
3.Janvārī, 2008. gadā pulksten 0:24
Strādājot lielā katlā tā gadās.
un es noliecu galvu un iepērku ziedus tādam cilvēkam kā tu!
Kam nenolaižas rokas uz ceturto variantu.
kam nav “čaklums” pakustināt pelēko vielu un izdarīt tā lai es kā klients neredzētu to bardaku kas lielā kantorī darās.
ATTIEKSME!!!
Super.
3.Janvārī, 2008. gadā pulksten 0:57
Malacis MM!!! Mēs visi lepojamies ar tevi!!! žetons par čaklumu….
3.Janvārī, 2008. gadā pulksten 7:57
Slimais, atkal dzēri?
3.Janvārī, 2008. gadā pulksten 9:21
tas ir normāli, ja strādā darbavietā kur ir vairāk par ~5iem cilvēkiem. Vienmēr kādam būs kas aizmirsies, salauzts vai saslimis, tieši tad kad tev visvairāk ko no viņa vajadzēs… Samierinies.
3.Janvārī, 2008. gadā pulksten 9:33
sidid, bet tas ir regulāri. Viens cilvēks uztaisa bardaku dēļ savas neizdarības un domāšanas stila. Visi ciešs…Nezinu, vēl variants ietiit ziepes dvielī un pārmācīt…
3.Janvārī, 2008. gadā pulksten 10:54
Galvenais jau, ka organizācijā ir idioti, kas, neskatoties ne uz ko, rēķinās ar cilvēkiem, ar kuriem rēķināties nevar. Ja es uzticu darbu, kādam par kura uzticamību neesmu drošs, tad man vienmēr ir plāns B - ko es darīšu, ja šmurgulis savu darbu nebūs izdarījis.
3.Janvārī, 2008. gadā pulksten 10:59
Uzņēmums ir liels, visiem izsekot nevar, tad vienīgi kāds jāliek par stukaču, kas bosam pienes info..pats saproti, ka tādus atkal neieredz utt.
3.Janvārī, 2008. gadā pulksten 11:01
Ta nekas cits neatliek kā rādīt citiem labo piemēru. Nav tik lipīgi kā sliktu piemēru demonstrēšana, bet ar laiku nostrādā arī tas…
3.Janvārī, 2008. gadā pulksten 11:07
Neemsu jau tik perfekta, bet visam jābūt līdz zināmai robēžai…
3.Janvārī, 2008. gadā pulksten 11:11
Kāda tur stukačošana, es nesaprotu. Es atvainojos, mīļais cilvēk, bet ja tu darbu uzņēmies darīt, tad arī dari, nevis pisies. Ja nedari, atbildi par to. Viss.
3.Janvārī, 2008. gadā pulksten 20:44
Cilvēks, tāpat kā suns ir jāsoda uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas. Tā kā ņem telefona klausuli un zvani. Un kad klausulē atskan miegainais “Hallo”, saki “bļe, mauka, kāpēc darbu neizdarīji? Man jau kule putās tavus sūdus uzkopjot!” Tieši šādā wordingā, bez atkāpēm un izteiksmes mīkstināšanas. Vēlams skaļi, lai viss iecirknis sadzird, ka uz MM nevarēs visas bumbas tā vienkārši ripināt.
Vēl tu vari anonīmi viņa kompim vai personiskajām mantām kādu ļaundarību nodrīt, vēlams ar fekālijām utml. ;-P Nu varbūt šo arī nevajadzētu… Kaut gan, ja izdari, noteikti ieraksti kā gāja.
3.Janvārī, 2008. gadā pulksten 20:57
kurtkas kabatā jāieliek kāds suņa sūds.
3.Janvārī, 2008. gadā pulksten 23:20
Bet vispār liels paldies par šo ierakstu! Es gribētu Tevi par savu kolēģi! :))
4.Janvārī, 2008. gadā pulksten 0:41
es arī! es varētu laist luni, MM mani ručītu ārā :D… es protams to atlīdzinātu alkoholā
4.Janvārī, 2008. gadā pulksten 1:54
Slimais, a man patiešām liekas, ka aiz visas tās MM bravūras un izrādīšanās slēpjas ļoti jauks un mīlams cilvēciņš :)
4.Janvārī, 2008. gadā pulksten 2:04
LOL naks
šitāds naivums tavā vecumā 
:D 
:D
4.Janvārī, 2008. gadā pulksten 7:17
eu eu beidziet mani aprunāt
4.Janvārī, 2008. gadā pulksten 20:49
Vajadzeja teikt, ka vinam uzbrukushi gigantiski siksparnji un tapec darbs nav izdarits
4.Janvārī, 2008. gadā pulksten 20:54
Jā, šis gan jau noticētu
4.Janvārī, 2008. gadā pulksten 21:48
aprunā aiz muguras a te tiešraide.
ja kāds grib MM par kolēģi, cik tur tā darba?
tikai nesaku ka ikdiena būs tikpat forša un rēcīga kā tagad.
jo ātrāk vai vēlāk viss apnīk.
arī ručišana apnīk.
4.Janvārī, 2008. gadā pulksten 22:02
HP, tak nedomā ka es vienmēr visus ručīšu laukā. man 6-nieks uz muguras nav
4.Janvārī, 2008. gadā pulksten 22:38
ne par to.
runa par to ka ja katru mīļu brīdi kāds jāruči tad jāmaina profesija vai darbs.
ja draugi jāruči laikā 24/7 tad vai nu tu strādā pažarniekos vai Stradiņos.
kas tev uz muguras nevaru zināt neesmu sastapis :-p
bet ir klusas aizdomas par to ka tev token nav tetovējums uz muguras.
nu vismaz tādā formā lai tas ietekmētu tavu ručīšanu vai neručišanu.
:-p