Melnā Mamba

Gandrīz katram no mums mājās ir kāds spalvains radījums. Nē, nē es nedomāju vīru vai sievu, kura iekavējusi kāju depilāciju, bet gan mazākos draudziņus. It kā nekaitīgi mājdzīvnieki, bet tai pašā reizē spēj izdarīt tādus s.dus. Pāris dienas atpakaļ man darba laikā piezvanīja labākā draudzene Zebiekste, lai pasūdzētos, ko izdarījusi viena no viņas trīspadsmit žurkām un suns, kas jau pāris gadus parādā nāvei. Norēcos ne pa jokam…

Gadījums ar žurkām. Fakts jau smieklīgs pats par sevi, ka viņai mājās ir žurku bars, kas sniedzās jau padsmitos. Nē, tās nav lauku žurkas, bet parastās - pieradinātās, kam ir arī sīkie, kuri vēlāk tiks ekspluatēti uz zooveikalu. Lai vai kā, laikam kāda no viņām tika izlaista pastaigāties, ka tikusi pie Zebiekstes zābaka. Izgrauza tajā caurumus. Neteikšu, ka mazus, bet Zebiekste pusdienu padzīvojās pa apkārtējo pasauli sakostos zābakos un tikai tad pamanīja, ka viņos ir caurumu puduris. Tie nebija purngalā, bet tieši pie augšas. Es noņirdzos par šo negadījumu. Bet tas nebija viss par ko man viņa žēlojās…Acīmredzot, diena nebija no tām veiksmīgākajām, jo atnākot mājās, vakarā ielienot gultā, lai gulētu, sajutusi, ka kājās ir slapjumā. Kas tad tas? Sasodītais vecais suns bija iztukšojis savu kara laika urīnpūsli tieši viņas gultā. Es tikai varu iedomāties kāda sajūta ir ieguļoties aukstās suņa čurās…
Manī tas pat raisīja pārdomas par šo it kā nekaitīgo dzīvnieku trikiem. Pati esmu ne mazums vien tādus piedzīvojusi:
Kad bija maza meitene, laikam gadi kādi 5, mani pirmo un vienīgo reizi piekāva. Un ne jau cilvēks…Tas bija zostēviņš un vārda tiešākajā nozīmē piekāva. Es biju zilumaina vis cauri un acs pārsista. Kā zināms ūdensputni klapē ar spārniem, kuri ir labi attīstīti. Es mazliet atrāvos.

Vēl jau man bija kādreiz papagaiļi. Tie paši mazākie - kādus 15 cm garie. Viņi rija tapetes kā maizi. Tas bija vājprāts. Nedrīkstēja laist lidināties pa māju, tā uzreiz grauza nost visu ko varēja. Nemaz nerunājot par mazajām it kā nevainīgām kakiņām, kas bija atstātas kur vien pagādās – uz skapja, uz aizkarus stangas, pleca utt

Labs piedzīvojums man reiz sanāca ar kādu kaķi, kad man bija kā 17 gadi. Kaķis bija svešs un man vajadzēja viņu glaudīt. Rezultāts bija sekojošs - nācās braukt uz slimnīcu un potēties pret trakumsērgu, jo viņš sažļembāja manu plaukstu. Tā kā filmās kad rāda - iecērt zobus un nelaiž vaļā. Šoks jau bija liels, bet to tagad atceros kā rēcīgu gadījumu.

Bēdīgāks atgadījums bija pie maniem vecākiem, kad suns bija laukā pa nakti, bet no rīta atradām viņu sastingušu ar vadiem zobos. Nav ne jausmas kāpēc pārkodis kabeli, bet suns bija ļoti žēl.
Tā jau mums liekas, ka tie mazākie dzīvnieki ir it kā nekaitīgi, bet reizēm ir tādi super truper pārsteigumi no viņiem. Smieklīgi gadījumi netrūkst. Bet lai vai arī ko mums viņi būtu nodarījuši, viņi to dara pašaizsardzības dēļ, vai neapzināti. Un ja mēs kādu pieradinām, tad nesam par viņu pilnu atbildību.

Autors: admin