Melnā Mamba

Pavisam noteikti biju piemirsusi pastāstīt par kādu vietu Latvijā, kur biju 5. maija pašā labākajā krēslas stundā, kad sikspārņi modās un lapsas līda no alām laukā. Vieta, kas atrodas 80 km no Rīgas. Tajā vietā ir kas tāds, kas liek laikam apstāties, kas tāds, kas liek izbrist cauri dubļiem ar sievišķīgām kurpēm, lai tik nonāktu gala mērķi. Vēl jo projām atceros auksto dubļu maigos pieskārienus uz savām kājām. Iespējams, agrāk tur esat bijuši…Labi, man apnika. Tā vieta atrodas pie Engures.

Vienu vārdu sakot Engures ezers. Nu, re, bija pavisam spontāna ideja aizlaist tur uz saulrietu. Kāpēc tur? Tur ir plašā klāstā dažādas putnu sugas. Man tā ir sava veida paradīze. Kamēr biju galapunktā, saule jau bija apzudusi no redzesloka. Zināju, ka tur ir putnu novērošanas tornis. Protams, man vajadzēja līdz viņam tikt. Pie viņa veda meža celiņš. Nu kāds km vai mazliet vairāk bija jānoiet. Pa ceļam tika sastapti savvaļas zirgi.

Cik nu savvaļas, viņi bija lielā aplokā caur kuru veda mana taka uz ezeru. Pavisam droši viņi uzvedās. Tas mazliet raisīja domas par zirgu agresivitāti vai atriebību cilvēkiem, jo mēs atradāmies taču uz vienas takas. Viņi bija daudz, kādi 7. Bet, pa laimi, viņiem bija savas gaitas. Aizgāju līdz vietai, kur sākās atzara celiņš uz putnu novērošanas torni.

Viņš gan bija mazliet ezerā iekšā. Vasarā tur ir forši, kad zeme sausāka un ūdens mazāk. Bet nekas, ja jau reiz atnācu, man bija jātiek. Es tā nopriecājos, ka pa kaut kādiem sprunguļiem cauri dubļiem biju tikusi sveikā.

Putnus krēslā bija grūti saskatīt, jo viņi jau devušies pie miera. Tik viens vientuļš gulbis, pīles un dīvaini putnu ķērcieni manam priekam tika. Nu ne kas. Ir taču priekšā vasara un gan aizbraukšu atkal. Es devos pa šo taciņu atpakaļ. Un kā jūs domājat vai tikpat veiksmīgi? Protams, ka ne! Augstāk redzamajā attēlā ir skarbā patiesība - dubļi. Bet tas nekas, izbridu Engures ezeru ar basām kājām, lai noskalotu melnos dubļus. Un tad es ieraugu viņas, ko reiz biju redzējusi vienu vasaru - savvaļas govis. Viena vispār iebridusi ezerā ēda niedres. Lopi šajā vakarā bija vairāk nekā putni.

Secinājums: ja gribās izbaudīt dabu, droši uz Engures ezeru. Man tur ļoti patika. Vienīgi jāpagaida sausāks laiks, lai tiktu uz putnu novēršanas torni. Nu vēl ir variants – gumijas zābaki. Vienu lietu gan es nesapratu: pirms takas gar ezeru bija vietējais nams. Un šie bija kādi 5 kas skraidīja kur pagadās. Mājas truši.

Brīnos, ka neviena lapsa nebija tos aprijusi kā odziņas. Kas zina, varbūt iesākumā tie bija 32 un palikuši tikai 5 veiklākie…Nesēžam pie datoriem, baudām dabu!

Autors: admin