Cilvēka egoisma piemērs.
No manām mājām, 3 kvartālus uz priekšu, pie pašas Daugavas ir mana saucamā - mazā paradīze. Drīzāk tāda idile no trokšņiem, cilvēku bariem un visa pārējā. Vieta ir ļoti īpaša ar to, ka tajā nepārtraukti uzturas liela daļa putnu. Visvairāk tur ir gulbji. Citreiz pat līdz 50 gabaliem. Cilvēki viņus egoistiski ir piebarojuši ar baltmaizi. Maizi viņiem nes nepārtraukti. Kā pa konveijeru. Es ar grēkoju. Tuvumā esošajā Mego nereti lētākā baltmaize tiek izpirkta. Gulbjiem jau it kā ir labi, tos pabaro. Bet, nereti, atrodas kāds, kas gribēs viņiem pamest ar akmeni vai pudeli, vai kāds kvekšķis iecirtīs kājās savus chappi zobus. Gadās arī tikt pie kāda “pīrsinga”:
Pēdējo reizi, kad tur biju, tieši šo gulbi visi baroja un it kā vārdiski žēloja, jo, redzi, nabadziņam pleznā vizulis. Es tikai varu minēt kā viņš viņus ieguvis. Gulbjus tiešām var pabarot no rokas.
Bet, it kā jau forši, it kā jau baigais prieks viņiem iedot maizi utt. Bet ne jau visi pastiepjot roku dos maizi vai vēlēs tikai labu. Tas ir arī novērojams, kad ir bijuši vakari, kad viņi neiet klāt pie cilvēkiem, bet gaida, kad nometīs maizi, turpat, 2 metru attālumā. Atceros, ka pagājušo gad viņi nebija tik daudz. Bars ir krietni izaudzis. Arī pīles un kaijas dzīvojās starp viņiem. Sauszemē drupačas aplasa zvirbuļi un baloži. Putni tur ir ļoti daudz. Pie tam, ziemā viņi nelido prom. Viņi ir iemācījušies izaugt tizli un kā fermā barojās ar visu ko pamet. Noveicies ar to, ka ziemā kāds arī nāk viņus pabarot, un ūdens neaizsalst tajā vietā pateicoties ieplūstošai kanalizācijai.
Jā tas ir skaisti, romantiski un man ļoti patīk uz viņiem noraudzīties, bet tajā pašā brīdī skumji. Iezogas galvā doma, cik no viņiem izdzīvos līdz nākamajam pavasarim un, kas tik viņiem nebūs jāpārcieš dēļ cilvēku egoisma, kas viņus ir tik ļoti pieradinājis. Mēs jau viņus pabarojam, priecājamies un dodamies prom, vairs nedomājot par viņiem, bet viņi jau nekur nepazūd, viņi tur ir 24 h diennaktī.
Situācijas risinājums – nebarojot viņi nomirs. Jābaro vien ir, ziemā un vasarā, bet drīz visa Daugava būs balta, jo, ja 50 gulbjiem būs pa 3 bērniem, kuri dzīvosies turpat, tas būs mazliet pa traku…
12.Maijā, 2008. gadā pulksten 23:33
[…] Kas par hujņu? Melnā Mamba raksta par kaut kādu ‘cilvēku egoismu’. Un tas šausmīgi kaitina. Cilvēki viņus egoistiski ir […]
13.Maijā, 2008. gadā pulksten 0:28
Kādreiz mēdzu uz šo vietu piestaigāt.. jo šis ir 0 kvartālus uz priekšu no manis, tāpēc arī aiziet nav grūti. Ir gadījies arī gulbjus pabarot, bet mana mīļākā vieta tomēr ir vēl kādu km tālāk - absolūta idille!
13.Maijā, 2008. gadā pulksten 8:59
par to cietušo gulbi nevajag paziņot zoo vai putnu vērotājiem? lai aizbrauc, noķer un izvelk to vizuli.
esmu dzirdējis, ka ūdensputniem pleznās ir ļoti maz nervu, lai varētu ziemā izturēt stindzinošo ūdeni, tāpēc varbūt gulbim nemaz nesāp. no otras puses- problēmas var sagādāt staigāšana pa sauszemi, kā arī vizulis var kaut kur ieķerties
13.Maijā, 2008. gadā pulksten 22:06
arii dzivoju netaalu…zel, ka tur nesaka celt piestatni
14.Maijā, 2008. gadā pulksten 1:08
fuij kaa var iztureeties taa pret dzivniekiem..noteikti nedriikst paraak biezi vinus barot,viniem pashiem ir jamaak sevi pabarot..damm,bet taadi skaisti putni
14.Maijā, 2008. gadā pulksten 23:35
Savdepa laikos tāpat bija. Pīļu vispār bija kilogramiem. Tā kā nav ko čurāt eļļā. Vienīgi cilvju tagad vairāk dzīvo pie Daugavas. Tas varbūt ko maina…
A vēl zem tiltiņa pie dīķīša (pie 51. vsk) kādreiz bija ļoti daudz maisiņu ar līmi. Arī tāds apskates objekts tīri normāls.
Ronja, pret dzīvniekiem vispār var izturēties visādi. Piemēram, slānīt ar elektrodiem un griezt desās, šašlikos un pastētēs. Vēl var šaut pa tiem. Ja slikti trāpās, tad vēl suņus palaist izklaidēties. Tad vispār necilvēcīgi garšīgi sanākot. Tā tantes vismaz runā.
7.Jūlijā, 2008. gadā pulksten 21:47
cilvēki ir kuces, deretu izspardit urodus, kas var tadam baltam smukam ko sliktu nodarit.. vel risinajums savakt vinus un aiztransportet uz mierigaku vietu..