To laikam sauc par talantu, kad viens cilvēks ar savu šarmu un mūziku pakļauj hipnozei veselu pūli. Masa, kas uz pāris stundām aizmirstās, lai dotos garīgā baudījumā un talantīgā cilvēka pasaulē. Dvēsele līksmo par 25 LVL. Mans pēdējais labākais dvēseles prieciņa pirkums bija Lenijs. Atceros, viņu kopš ZTV laikiem, kad rādija “Fly Away” klipu katras otrās dziesmas vietā. Kaut kā pielipa. Tā dziesma likās no tām, kas nāk un iet, un mākslinieks ar likās viens no tiem, kas nāk uz iet, līdz brīdim, kad lēnie gabali uzrunāja uz pārdomām un kad ātriem gabali uzjundīja enerģiju. Lai gan viņš nav man Dieva vietā, un viņa mūzika nav manā īstajā lauciņā, viņš vienmēr dzīvo manā kompja cietajā diskā, kas veltīts tikai mūzikai un viņam pat ir iedalīta atsevišķa mape. Labi, tas bija mazais ievads par Leniju, tagad īsumā par pašu koncertu:
Bija jāatmodina sevī latvieša daba un patriotiskās sajūtas, tāpēc šonedēļ tika nolemts - jādodas uz rokoperu “Lāčplēsis”. Pati norises vieta runāja par sevi - Valmieras rajons, Burtnieki. Izrādes sākums bija 22:00. Apzinoties, ka ir piektdiena, un sastrēgumi ir nevaldāmi, izbraucām ap 18:30. Patiesībā, bija pārsteigums, ka diezgan veikli tikām laukā no pilsētas. Lielāka auto plūsma tieši gāzās Rīgā. Katrs otrais auto ar igauņu numura zīmi. Nu, bet, protams, ir taču Kailijas koncerts Arēnā. Nu, re, lēni gari aizbraucām, un pirms deviņiem bijām jau tur. Cilvēki jau daudz. Saule riet Burtnieka ezerā. Vienkārši fantastisks skats. Mazais prieciņš, ka lietus mākoņi tikai pa horizontu vazājas. Tā kā mums bija iegādātas stāvvietu biļetes, tad varējām izvēlēties labāko vietu. Tā arī darījām, pašā priekšā pirms sēdvietām, apsēdāmies zālītē. Nu pilnīgi tā kā VIP vieta, jo ideāli visu redzējām. Rokopera bija vienreizēji laba, tā vienkārši sagrāba 100% uzmanību uz 3 stundām. Ļoti patika, ka ik palaikam ekrānā parādīja attiecīgā momenta kadrus, kas tika uzņemti pirms 20 gadiem no tās pašas rokoperas. Tie paši personāži, tie paši cilvēki, kas atveidoja viņus. Protams, 20 gadi dara savu un nu visi novecojuši. Dažas bildes:
Šī ir dziesma, kas man nav apnikusi gadus 5 vismaz. Nezinu, kas par iemeslu, kāpēc šī dziesma ir tik tuvu. Labi, iesējams arī mana dzīve nepārtraukti ir pārmaiņās. Bet pārmaiņas jau ir labas - lai cik smagas tās nebūtu, tās vienmēr māca. Dziesma pielāgojās sirds ritmiem un pirkstu pieskārieniem, kad vēl mācijos dj skolā. Kopš tā laika, tā mīt manā dvēselē. Klusāmies daļu no manis: turpināt lasīt »



Jaunākie komentāri