Šmucīte ar pašvaldības policiju.
Es ļoti atvainojos visiem, ka biju tik ilgi pazudusi. Vainīga. Bet daru jums zināmu, ka esmu atrisinājusi savu pēdējā laika problēmu par kuru rakstīju kādu laiku atpakaļ. Viss ir beidzies ar to, ka es varu savā dzīvoklī ieiet un man neviens necenšas iespļaut sejā vai iesist, jo tur vienkārši neviena vairs nav. Vienkārši neticami kā viss atrisinājās. Bet nav labuma bez sliktuma: sanāca šmucīte ar pašvaldības policiju. Visu no sākuma:
1. Ievads tiem, kas nezin: pirms kāda laika ieguvu savā īpašumā dzīvokli Rīgā. Komplektā nāca traka 55 gadus veca sieviete, kura i nemaz nedomāja šo plātību atbrīvot. Viņa tur uzturējās nelikumīgi. Kad pirmo reizi aizgāju uz savu dzīvokli, viņa pēcpusdienā atvēra durvis naktskreklā un sāka baurot, ka neviens neatņems viņas dzīvokli, centās spļaut un sist pa rokām, kad turēju durvis. Bija diezgan interesanti, jo tad es sapratu, ka man ir darīšana ar traku dzērāju un sapnis par skaistu dzīvokli vienkārši pazuda. Tā kā filmās rāda, kad aplaužas.
2. Juridiskā puse. Izvazājos pa visādām juridiskajām konsultācijām, meklējot variantu kā atbrīvot savu platību. Likumīgi - tikai un vienīgi ar tiesu, kas ilgst vismaz 5 gadus, ja šī ātrāk nepiekāpjas.
3. Dieva pirksts. Dzīvoklī nesen pārplīsa trubas caurules. Applūda apakšējais dzīvoklis. Ūdeni noslēdza visai kāpņutelpai. namu pārvalde mani bombardēja. Es savācu komandu - santehniķis, miesassargi, durvju atvērējs un devos uz dzīvokli. Ķīnā ražotās “dzelzs “durtiņas atvērām, par laimi, trakā nebija mājās, noslēdzām dzīvoklī ūdeni, kaimiņiem pieslēdzām ūdeni un izlikām dzīvoklī paziņojumu, ka līdz konkrētam datumam mantiņas trakajai kundzei jāizvāc. Starp citu, mantu tur bija vājprātā daudz. Drausmīgi. Kāju nebija iespējams paspert. Pie tam viņai mitinājās 2 kaķi. Tagad sakombinējat smaku - kaķu urīns + dzērājas dvaka + pelējums. Es jau sapratu, ka pat Cillit Bang nekad tur netiks galā…
4. Ieliku savas tuber krutās dzelzs durvis un vienu dienu ielaidu trako izvākt mantas. Protams, pirms tam man tika draudēts, ka miršu, ka ne ar tiem sapinusies utt. Bija “jautri”, kad n-tie zvani atgādināja par nāvi. Bet dienā, kad viņa lasīja savas parpalas, bija pārāk mierīgs vējš.
5. Viņa izvāca tikai 1/1000 no savām mantām. Īsi pirms Līgo, uztaisīju talku, lai izvāktu viņas bardaku. Tās bija tonnām – visur, kur iespējams saliktas labākās mantas no miskastēm. Gadu gadiem krātas kopā ar kaķu smaku. Tā kā biju iepriekš sazinājusies ar namu pārvaldi un viņi bija ierādījuši īpašu vietu aiz miskastēm, kur to salikt, domāju nebūs nekādas problēmas. Kā tad! Līdz ko tur aiznesām padsmitos atkritumu maisus, tā salasījās 5-6 bomži, kas tos atplēsa un savāca ko nu varēja. Rezultātā baigais bardaks pie miskastēm. Protams, kādam tas nepatika, un no blakus mājas viena neapmierinātā, kas mūs lamāja, pārkrājusi riepu pār palodzi, izsauca pašvaldībniekus. Atbrauca ar busu 5 gabali. Laikam tā ar riepu pasūdzējās, ka talcinieku ir daudz.. Patiesībā, šie bija ļoti sakarīgi kārtības sargi, pārrunas bija mierīgas un brīžiem pat ar jokiem,. izzinot situāciju, viņi paņēma paskaidrojumu, novēlot veiksmi, aizbrauca. Protams, apskaidroja arī to , ka man vai namu pārvaldei būs jāraksta protokols un kaut kāds sodiņš. Nu ne kas, vismaz 6/7 jau bijām iznesuši, kas sastādīja pāri par 60 maisiem, kur viens bija 200 L ietilpīgs, nemaz nerunājot par mēbelēm. Viss bija jānes no 3. stāva, beigās jau bezspēkā smiekli nāca.
6. Kaimiņi. Man tur ir labākie kaimiņi kādi ir iespējams. Visi, kas nāca garām, mani apsveica, ka esmu tiksi ar savu problēmu galā - izmetusi trako, jo arī viņiem neesot bijis ne miera, ne svaiga gaisa no viņas. Vēl man bija labs pārsteigums - roze pastkastītē no viena anonīma kaimiņa. Jūtos kā būtu atpestījusi visu kaimiņu dzīvi.
Nobeigums - tagad lēni gari jātaisa remonts un jāpriecājas, ka toreiz plīsa trubas un viss radikāli iekustējās. Šī man bija lieliska dzīves pieredze. Paldies, kad izlasīji līdz galam un piedod par gramatiku, ir jau vēls.


25.Jūnijā, 2009. gadā pulksten 23:40
Jā interesanta pieredze
25.Jūnijā, 2009. gadā pulksten 23:53
apsveicu mamba! raksti biezak! // tavs fans
25.Jūnijā, 2009. gadā pulksten 23:55
Es tik nesaprotu. Prichom te gliemezhi?
26.Jūnijā, 2009. gadā pulksten 0:19
+1 Krišam par gliemežiem
Prieks, ka tavs stāsts ir ar laimīgām beigām, jā un priecājies par kaimiņiem, tā nu ir loterija, kurā bieži ir švakas lozes.
26.Jūnijā, 2009. gadā pulksten 0:42
Nu tad beidzot. Biju jau izkodis visus pirkstus gaidot pāris burtus.
Gliemezis kā iespejamā saikne ar māju. Pat man pieleca … :DD
26.Jūnijā, 2009. gadā pulksten 1:03
kas ir ‘trubas’?
26.Jūnijā, 2009. gadā pulksten 1:10
nu congrats, mamba!
Tur jau uzreiz bija skaidrs, ka jāiet nevis likumā paredzētais ceļš (tiesāšanās), bet tiešais, t.i. izlikt smirdīgo veceni uz ielas un visus sū** miskastē. Uzraksti arī, kas no jauna dzīvē utml!
26.Jūnijā, 2009. gadā pulksten 1:38
congratz! … shit happens ;>
26.Jūnijā, 2009. gadā pulksten 1:56
Tātad tagad vairs nevērosi putnus?
26.Jūnijā, 2009. gadā pulksten 11:25
Un vispār - tu solīji visus ciemā saaicināt, a? Gan jau Martini ar asti lai paņemsim…
26.Jūnijā, 2009. gadā pulksten 11:29
Wallaby, 1. putnus vēroju katru dienu, vakar pat maizi aiznesu kaijām, tā kā tur viss ok. 2. Man pagaidām kauns kādam to dzīvokli rādīt. Varētu vienīgi talku sataisīt, kad remontu veikšu
Starp citu, bilde ielikta uz dullo. Bija vēls. Tā kā zemteksts tur nebija domāts.
26.Jūnijā, 2009. gadā pulksten 11:54
Nu tak tieši remonta talku jau arī vaig saaicināt. Katrs ar savu pindzeli atnāks. Takš jau zinam, ka ne pati esi to dzīvokli pietaisījuse… Kaut gan, kas to zin, stāstīt jau var daudz ko…
26.Jūnijā, 2009. gadā pulksten 13:08
Gliemeži tāpēc, ka šamie arī dzīvoklī mitinājās, manuprāt.
26.Jūnijā, 2009. gadā pulksten 18:55
Stāsta morāle: nekas šajā dzīvē nenāk viegli. Un.. uzvar stiprākais! Apsveicu. (vien žēl tantes, kas tagad, hmm, dzīvo uz ielas?)
26.Jūnijā, 2009. gadā pulksten 19:12
Šis izklausās pēc pieredzes stāsta visiem tiem, kas gatavojas iegādāties dzīvokļus tiesu izpildītāju izsolēs.
26.Jūnijā, 2009. gadā pulksten 19:15
Arti, viņai dēls dzīvo Rīgā un radi Limbažos, tā kā domāju, ka viņa nedzīvo pie miskastēm, bet drīzāk sadzer ar radiem.
26.Jūnijā, 2009. gadā pulksten 19:45
Nu forši, uzsūta tagad Limbažiem
26.Jūnijā, 2009. gadā pulksten 23:49
Nē patiesībā tev tagad sākās tas smagākais un grūtākais posms - remonts. Kas prasa daudz spēka, līdzekļu un laika.
27.Jūnijā, 2009. gadā pulksten 9:54
salavecis tak ies ar pindzelēm palīgos
2.Jūlijā, 2009. gadā pulksten 11:46
Wīī!

Nē nu, forši jeu, tikai ceri, ka viņai tās pekeles nesavajadzēsies un nebūs tik traka, kad nāks lauzīsies dzīvoklī!
Starpcitu, viņa tos kaķus savāca vai tie savu ceļu aizgāja?
5.Jūlijā, 2009. gadā pulksten 0:15
Tiešām interesanti aprakstīts - paldies par rakstu!
24.Septembrī, 2009. gadā pulksten 23:50
Mazais gliemezis-Madara! Lielie gliemeži-muņiki!
Es komentos neredzēju atšifrējumu tāpēc iemetu!
24.Septembrī, 2009. gadā pulksten 23:51
6tais gliemezis “riepa” !