Rīta skābene
Es šorīt piecēlos, iegāju dušā, izžāvēju matus, apkopu savus mīļotos putnus un smaidīga braucu darbu. Viss bija lieliski līdz brīdim, kad ieraudzīju līķi guļam uz 11. novembra krastmalas. Sašutusi centos viņu izlaist pa mašīnas apakšu, tā lai aiz riteņiem gaļa neaizķeras. Tad trauma būtu vēl lielāka, un mocītu doma – ja nu viņš vēl bija dzīvs? Starp citu, tas jau šajā nedēļā ir otrais ko redzu!!!
1. Tas nebija cilvēka līķis kā jūs jau droši vien savos samaitātos prātiņos iedomājāties.
2. Tā kā esmu putnu mīļotāja, tad biju tik sašutusi. Jau vienā nedēļā redzēju divas nobrauktas šī gada ražojuma kaijas. Tikko izkāpušas no ligzdas, viņas īsti nejēdz kas ir kas un lidot laikam arī īsti neprot, tāpēc riteņi viņas samaļ. Pagājušā gadā, es pati vienā vakarā Purvciemā šādu te noķēru:
3. Tāpēc braucam uzmanīgi. Man viņi ir reāli žēl. Tik lieli, skaisti un dumji…
P.S. Pieaugušie izskartās vēl skaistāki:
26.Jūnijā, 2009. gadā pulksten 23:22
Nu, jā! Putniņi, zvēriņi…. Nesen nācās izsaukt ātros, kad kāda dāmīte izšķaidīja sevi un savu auto pret Bolderājas kokiem, bet kaķitim neuzbrauca… Diezvai tas bija tā vērts
26.Jūnijā, 2009. gadā pulksten 23:52
Tas vēl nav nekas, ieraudzīt uz ceļa pusmirušu kaķi, kas ļoti jocīgi locās un lokās tik baisi ir vēl trakāk… Atceroties to skatu, kuru es redzēju pērn šermuļi noskrien.. Tā bija “fantastiska” darba diena, jo to es redzēju no rīta ejot uz darbu. Tā kā man patīk kaķi, tas bija vēl “foršāk”…
27.Jūnijā, 2009. gadā pulksten 12:22
Aj, labi. Nav jau tik liela sensācija, kā Michael Jackson nāve, bet nu tomēr - jūtu līdzi…
27.Jūnijā, 2009. gadā pulksten 20:47
Nepareizās bildes. Bildes vajadzēja jau no paša sākuma, no pirmā teikuma “Es šorīt piecēlos, iegāju dušā”
28.Jūnijā, 2009. gadā pulksten 15:33
Kad alnis sadragāja manu auto, tad es biju dusmīgs un priecājos, ka palika uz ceļa guļot. Alnis tomēr nav putns un baigi apskādēja manu mīļo grabažu. Pēc tam tikai sāku domāt, kas būtu, ja viņš būtu iekāpis iekšā pa priekšējo logu, jo trāpīja pa sānu un vienā pusē tikai izsita stiklu. Shit happens. Par kaķiem, lapsām, putniem arī īpaši nepārdzīvoju.
30.Jūnijā, 2009. gadā pulksten 13:18
man braucot uz jāņu svinešanas vietu sanāca sabraukt caunu, pārliecināties par viņas stāvokli neizdevās, jo viņa ieskrēja mežā, savukārt pats es dabūju līst zem mašīnas motora aizsegu griezt nost.
1.Jūlijā, 2009. gadā pulksten 22:34
Moš tās kaijas pēcteči, ja viņa izdzīvotu, pēc gadiem izknābtu tavam bērnam acis. Ja upuris nav labi pazīstams, nav iespējams pat ļoti aptuveni novērtēt, vai nāve tiešām bija tas sliktākais, kas varēja notikt. Un vispār. Jāžēlo ir tie, kas cieš, mirušajiem, cik zināms, viss ir diezgan vienalga.
2.Jūlijā, 2009. gadā pulksten 11:02
shadowbird klausās metālu un viņam ir gari mati