Melnā Mamba

Sen neesmu rakstījusi un ir apnikusi jūsu uzbāzība ar jautājumiem, kur pazudusi utt. Šoreiz labprāt pastāstīšu par kādu savu pēdējā laika piedzīvojumu, kur gandrīz bikses palika pilnas gan man, gan kompānijai ar kuru biju kopā.

Ir agrs sestdienas rīts. Esam jau uz Ventspils šosejas. Galamērķis - Kuldīga. Droši vien lielākā daļa ir bijusi šajā mazajā skaistajā pilsētiņā, kuras panorāmu izdaiļo 3 māsas – adatas, kuras ir padevušās varen garas – ap 200 m . Lūk, bildīte, lai nav jāmoka iztēle:

Cik saprotu šie „ torņi” tika būvēti padomju savienības radiosakaru vajadzībām. Turpāk sauksim viņus par adatām. 2 vēl jo projām tiek izmantotas sakariem, trešā stāv neizmantota un viņu arī ieņēmām.
Brauciena laikā pļāpājām, ka nostāsti droši vien ir pārspīlēti un nekas jau dižs nav, uzrāpties tajā adatā. Tuvāk Kuldīgai meklējām ar acīm šos torņus. Ieraudzījā vienu, bet tas likās zems, un mēs pasmējāmies, kurš gan tādā neuzkāps. Bērnu spēlītes. Tad apstājāmies pie Statoila, kas atrodas uz apvadceļa pie Kuldīgas, un ieraudzījām 3 māsiņas. Iestājās visiem maza pauzīte. Daži pī vārdiņi no ceļabiedriem, jo tas sakaru tornis, ko redzējām pirmīt, bija tikai bērniņš. Nu neko, ja jau esam šeit, tad turpināsim ceļu. Piebraucot klāt, vairs nelikās tik augsta, kā sākumā (tas droši vien bija acu apmāns, jo jāskatās bija uz augšu).
Sākām kāpt. Ja lejā bija pilnīgs bezvējš, tad lēnām, attālinoties koka galotnēm, cēlās vējš. Kājas mazliet ļodzijās, bet skats sāka aizsist elpu. Manas bailes pieauga vēja stiprumam augot. Es tiku līdz lielajai pusei, kad 5 reizes pēc kārtas jau biju atsitusi celi pret dzelzs pakāpieniem un vējš rāva mani nost kā tādu pieneņu pūku. Jutos kā kārtīgā orkānā. Es padevos. Ceļabiedri uzlīda pašā galā un priecājās, ka paliku kur esmu, jo mani vienkārši būtu aiznesuši pa gaisu. Līdz savai lielajai pusei tiku pa nieka 40 min. Lejupceļš tikpat daudz laika prasīja. Kad tiku lejā, man kājas gribot negribot trīcēja. Smieklīgi to visu atceroties, bet tas augstums aizsita elpu. Ir jau plāniņš atgriezties vasarā un tik līdz galam.
Daži jau teiks, ka darīt nav ko, bet tiem, kam nav bail no augstuma, iesaku pakāpelēt.
Divas bildes no augšas:

Autors: admin